Mihaila Bulgakova stāsts, uzrakstīts 1925.gadā, tika publicēts tikai 1987.gadā. Vēstījuma pamatā ir riskants eksperiments. Droši vien Bulgakovs nebūt nejauši ir izvēlējies šādu sižetu. Visu, kas notika tad un kas bija sociālisma celtniecība, autors uztvēra tieši kā eksperimentu – liela mēroga un vairāk kā bīstamu. Skeptiski Bulgakovs attiecās arī pret mēģinājumiem izveidot jaunu, perfektu sabiedrību ar revolucionārām, kas neizslēdz vardarbību, metodēm, un pret jauna, brīva cilvēka radīšanu, izmantojot tās pašas vardarbīgās metodes. Tā bija nepieļauta iejaukšanās dabiskos procesos, kā sekas varēja kļūt negatīvas visiem, tajā skaitā arī pašiem "eksperimentatoriem", Par to "Suņa sirds" arī brīdina lasītāju.
Mūsdienu sabiedrība arī visu laika ir kaut kādās pārmaiņās. Katru dienu mēs esam kādu sociālu vai politisku pārmaiņu un mazu revolūciju liecinieki. Bet vai šīs pārmaiņas vērš kaut ko uz labu? Vai sabiedrība var vienā mirklī var mainīties pilnīgi?
Varbūt Bulgakova darbā dominējošais, kaut arī slēptais, motīvs ir ar politisku nokrāsu, tomēr ne bez ievērības paliek arī ētiskās problēmas. Vai var viens cilvēks ietekmēt citu likteni? Vai cilvēks var uzņemties Dieva lomu?…
