Ekonomikas stabilitāte ir aktuāls jautājums, pašlaik visā pasaulē. Pašlaik pasauli ir skārusi lielā ekonomiskā krīze, kaut arī vēlāk, bet arī Latvija ir cietusi un izjūt smagās sekas. Mūsu valstī ir vērojams liels kredītu apsīkums un nekustāmā īpašuma tirgus burbuļa plīsums, kas norāda, ka Latvijā ekonomiskā krīze ilgs vismaz 2,5-4.5 gadus, nevis kā teikts daudzās optimistiskās prognozēs, kad tā ilgs tikai apmēram pus gadu. Un patiesībā vēl pastāv jautājums, vai krīze jau sasniegusi savu kulmināciju, vai tas būs tikai pēc kāda pus gada, kad krīze būs vēl dziļāka? Tagad būtu īstais laiks, lai valsts sāktu domāt reālus, praktiskus un funkcionējošus risinājumus, nevis gatavotu mistiskus projektus, kuru realizēšana varētu valsti novest vēl sliktākā stāvoklī. Vai algu samazināšana valsts sektorā strādājošajiem būs risinājums? Vai pensionāru psiholoģiska iespaidošana, precīzāk sakot- baidīšana, par valsts bankrotu ir nepieciešama, vai nepieciešams apgalvot, ka valstij pēc pus gada nepietiks naudas, lai izmaksātu pensijas un pabalstus? Vai kredītu neizsniegšana būs risinājums?
Valstij būtu jārada cilvēkiem drošības sajūta, lai nesāktos panika, bet tā vietā tiek izteiktas vājprātīgas prognozes-par algām, pensijām, nodokļiem , patēriņa precēm. Cilvēkos tiek ieviestas milzīgas šaubas, apkārt sākas sarunas par valsts bankrotu, kaut arī nevienam nav ne mazākās nojausmas, kas tādā situācijā notiek. Cilvēki tiek psiholoģiski smagi traumēti- tas krīzi tikai pastiprina. Kā reālu pierādījumu varu minēt pensionārus, kas skatoties kārtējo vakara panorāmu, atkal dzird par savu baiso nākotni, par to, ka pēc pus gada viņu ik mēneša ienākumi- pensija, vairs nebūs. Viņiem zūd cerības, ticība valstij, cerības par labu dzīvi.
…
Aprakstīta Latvijas valsts ekonomiskā attīstība jeb lejupslīde. Latvija ekonomikas krīzes laikā. Cilvēku attieksme pret valdību un likum agrozījumiem.
