Cilvēciskas būtnes primārais izaicinājums ir dzīvošana tagadnē ar apziņu par neskaidru nākotni. Iespējams, visekstrēmākā šīs dilemmas forma ir zināšanas par mūsu mirstību, taču dzīve ir pilna dažādu gadījumu, kad mums ir jāpieņem svarīgi lēmumi ar ierobežotu informāciju. Sevis attīstīšana ir vēlme ietvert sevī nenoteiktību un nedrošību kā neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu. Visa veida cilvēkiem personība ir svarīgs sasniegums.
Personības kontrasta pieejas dažādās kultūrās
Visumā, uzskati par personību Rietumos ir lielā mērā individuālistiski; cilvēki tiek mācīti domāt, ka viņi piedzimuši pasaulē, viņiem ir jānosaka un jāuztur robežas starp sevi un citiem. Savukārt, Austrumu kultūras māca to locekļiem, ka kolektīvs, kopējs ir pats svarīgākais, un ka indivīds ir svarīgs tik lielā mērā, ka viņš ir daļa no sociāli svarīgu attiecību tīkla. Dažās kultūrās pat trūkst vārdu krājuma, lai runātu par indivīda nolūkiem. Tādās kultūrās cilvēki nosliecas domāt un just, ka viņi nāk no pasaules un ir daļa no dzīves starptautiska tīkla.
Garīguma un reliģijas loma
Reliģiskā sistēmas parasti cenšas atbildēt uz diviem jautājumiem(a)Kāda ir cilvēku vieta pasaulē? un (b)Kā cilvēks dzīvo labu un jēgpilnu dzīvi?. Garīgums un reliģija noder kā atgādinātājs tiem cilvēkiem, kuri dala esamību, būtību. …
