Prāta meklējumu mērķis - atklāt mūžīgās nemainīgās formas jeb "idejas", kas ir visu lietu būtība un ideāls; tādā veidā īstens filozofs cenšas sasniegt gudrību.
Šīs mūžīgās patiesības ir iedzimtas un var tikt papildinātas ar nemateriālu un nemirstīgu prātu; tās nav iespējams sasniegt ar miesīgo (juteklisko) sajūtu palīdzību.
Audzināšana ir personības pilnveidošana lai realizētu un sasniegtu kundzību pār sevi.
Audzināšanas mērķis, tāpat kā pārējām cilvēka rīcībām, - labā iepazīšana, tā kā labā nezināšana ved pie ļaunā.
Pilnvērtīga sabiedrība ir tikai harmoniskas dvēseles atspulgs, kurā prāts pavēl visam jutekliskajam (kaislei u.tml.).
Tikai Filozofs, kas sasniedzis īstenas zināšanas, ir spējīgs vadīt sabiedrību; demokrātija jeb vairākuma valdība parasti balstās tik vien uz viedokļiem.
Savos darbos Platons centās atklāt vienotību izmēģinājumā dažādībā. Viņš gribēja atdalīt kosmosu, kurā viss ir sakārtots un saskaņots, no haosa un empīriskās pasaules plūsmas. Augstākais labums slēpjas šīs ideju valstības redzējumā. Saskarties ar pilnīgo kārtību, nozīmē ieviest personībā harmoniju un mieru. Lielā mērā platonisms ir mēģinājums atrast šo vienību. Platonam nav nekā svarīgāka par "prāta aizsniegšanos līdz prātamtveramajai valstībai" ("Valsts"), nenogurdināmu tiekšanos aptvert mūžīgo lai saprastu laicīgo. Tādā veidā Platons mēģina izpildīt vārdus, kas rakstīti uz Delfu tempļa sienas: Gnothi seauton (Iepazīsti pats sevi).…
