Jurgens Hābermas dzimis 1929. gada 18. jūnijā Diseldorfā. Viņš ir vācu filozofs un ievērojamākais Frankfurtes skolas pārstāvis. Apguvis filozofiju, vēsturi, psiholoģiju Bonnas, Cīrihes un Getingenas universitātēs. 1954. gadā E. Rothakera vadībā aizstāvēja doktora disertāciju par Šellinga filozofijām. No 1956 – 1959. gadam strādājis par asistentu sociālo pētījumu institūtā Frankfurtē pie Mainas. Bet no 1980. – 1983. gadam ir bijis šī institūta direktors. No 1964. – 1971. gadam (arī no 1983.) Jurgens Hābermas strādā par Frankfurtes universitātes Socioloģijas un filozofijas profesoru. No 1971. – 1980. gadam ir arī Maksa Planka institūta direktors, kas atrodas Štarnbergā. Hābermas bija T. Adorno skolnieks un viens no Frankfurtes skolas kritiskās teorijas pārstāvjiem.
Hābermasa filozofisko domu centrā – komunikatīvā saprāta jēdziens. Pirmais solis šī jēdziena attīstībā bija grāmata „Izziņa un interese”(Erkenntnis und Interesse 1968.). Šajā darbā Hābermas meklē kritiskā dialoga modeli, ar kura palīdzību cer no jauna apjēgt transcendentālās filozofijas pievilkšanas spēku, saistot to ar sociālo zinātņu instrumentārijiem.
„Apziņa”, kas tradicionālajās Eiropeiskās antoloģijās figurē “augstākā tiesneša” lomā, tagad zaudē savas pozīcijas un tās vietu ieņem universālas komunikatīvās apvienības.…
