Dieva zīmes nozīme mūsdienās.
Dažādos reliģiskajos pasaules uzskatos dievs ir pārdabiska būtne vai augstāka vara, kam piemīt īpašs spēks. Atkarībā no reliģijas dievs var būt viens vai tie var būt vairāki, taču ar vārdu "dievs" (sevišķi tad, ja tas rakstīts ar lielo burtu) parasti saprot kādas monoteistiskas reliģijas vienīgo dievu. Bieži vienu (vai vienīgo) dievu uzskata par Zemes vai pasaules radītāju. Monoteistiskās reliģijās dievs parasti ir pilnībā labs, viszinošs, visspēcīgs un taisnīgs. Parasti dievi ir arī nemirstīgi. Bieži ar dieviem saista tādas dabas parādības kā zibeni, plūdus, vētras. Bieži uzskata, ka dievs vai dievi nosaka cilvēka likteni, kā arī ka tie ir morāles normu avots (lai arī pašu dievu bieži uzskata par stāvošu pāri morāles normām). Politikā, sevišķi viduslaiku Eiropā, uzskatīja, ka tiesības valdīt nāk no Dieva.
Cilvēki, kas netic dieva vai dievu eksistencei, ir ateisti vai agnostiķi. Uzskatu, ka dievs radīja pasauli, taču tālākajā pasaules ritējumā neiejaucas, sauc par deismu. Pastāv reliģijas, kurās netiek postulēta dievu eksistence (piemēram, budisms). Panteisms ir uzskats, ka daba ir dieva iemiesojums. Disteisms ir uzskats, ka dievs pastāv, bet ir ļauns (skat. Ļaunuma problēma).
Secinājums.
Dievs ir mitoloģiska pārdabiska būtne, kuram ir iespēja valdīt pār cilvēkiem un pasauli, bet tā kā tā ir tikai mitoloģiska būtne nevajag nosodīt tos kas netic mītiem un to radītajām personībām.
…
