Gadskārta apzīmē Saules gada sevišķu notikumu secību, kas noteiktā kārtībā atkārtojas katru gadu. Šo notikumu pamatā ir noteiktas pārmaiņas dabā. Zemei gada laikā apritot ap Sauli izšķirami četri svarīgi notikumi, ko apzīmē ar saulgriežiem:
ziemā - ziemas saulgrieži, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā,
vasarā - vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā un nakts visīsākā,
rudenī un pavasarī - diena un nakts ir vienādā garumā.
Katrs ceturksnis, sakrītot ar klimatiskām pārmaiņām dabā, tiek sadalīts uz pusēm, līdz ar to viena gada laikā Zemes ritējumā ap Sauli izdalās astoņi notikumi, kurus latvieši atzīmē kā svētku dienas. Senie latvieši nepazina vārdu "svētki", viņi pazina "laikus", galvenokārt saulgriežus, ko atzīmēja pat vairākas dienas pēc kārtas.…
