Pagājuši jau 8 gadi, Viņa rētas jau ir sadzijušas, bet tās meitenes, kura ievainoja viņa sirdi, vairs nav. Palikušas tikai atmiņas par tās nakts sekundēm, ir pagājis tik daudz laika kopš viņu pēdējās tikšanās, tomēr katru vakaru viņš sēž pie jūras, klausoties tās nostaļģisko melodiju. Pats bija no vienkārša ciemata, viņš atcerējās cik viņam ļoti patika spēlēt tēva mantoto ģitāru, tomēr tagad viņš to nedarīja, tikai cerēja uz brīnumu, atkal satikt Viņu... Viņš jau 8 gadus pilnmēness naktīs gaida..., bet viņas kā nav tā nav. Pēc vēl viena bezcerīga gada viņš atgriezās mājās. It kā viss bija kā parasti, spīdēja tas pats mēness, viņš atkal sāka spēlēt ģitāru pat nodibināja savu grupu.…
