Abstrakcija-viena no izziņas formām, kas izpaužas tādējādi, ka domas nošķir no priekšmetu īpašībām un to savstarpējām attiecībām un izceļ un izdala kādu īpašību vai attiecību. A procesa rezultātā rodas dažādi jēdzieni un kategorijas, piem., matērija, kustība, vērtība. Jebkura izziņa nepieciešami ir saistīta ar A procesiem. Bez tiem nav iespējams atklāt priekšmeta būtību, izprast priekšm.dziļumā.
Agnosticisms-mācība, kas pilnīgi vai daļēji noliedz pasaules izzināšanas iespēju. A izaug no tieksmes ierobežot zinātni, atteikties no loģiskās domāšanas, no dabas un sevišķi sabiedrības objektīvo likumu izzināšanas.
Analoģija-līdzības konstatēšana dažās neidentisku objektu pazīmēs, īpašībās un attiecībās. Parasta A slēdzienu shēma: objektam B ir pazīmes:a,b,c,d,e; objektam C ir pazīmes:b,c,d,e;tātad objektam C, iespējams, ir arī pazīme a. Pašai par sevi vien A nav pierādījuma spēka, jo tās secinājumi ir varbūtīgi. Tāpēc A jāizmanto vienoti ar citām izziņas formām.
Apgaismība-sabiedriski politisks virziens, kura pārstāvji centās novērst pastāvošās sabiedrības trūkumus, grozīt tās tikumus, politiku un sadzīvi, izplatot labā un taisnības idejas un zinātnes atzinumus.A pamatā ir ideālistisks priekšstats par apziņas noteicošo lomu sabiedrības attīstībā, vēlēšanās sabiedriskās kaites izskaidrot ar cilvēku gara tumsību, ar savas pašu dabas nesaprašanu.…
