Par marksisma pamatlicēju tiek uzskatīts Kārlis Markss. K.Markss uzskatīja, ka vēsturei ir raksturīga dialektiska attīstība, risinot iepriekšējā perioda pretrunas un tā sasniedzot arvien augstāku attīstības pakāpi.
Centrālais elements šajā attīstībā ir šķiru cīņa, kas īpaši vērojama kapitālistiskajā sabiedrībā. K.Markss uzskatīja, ka šķiru cīņa modernajā laikmetā kulminēs proletariāta revolūcijā, kuras rezultātā tiks likvidēts privātais īpašums un ekspluatācija un galu galā tiks izveidots komunistiska sabiedrība.
Daudz niansētāks marksisms attīstījās Rietumeiropā, īpaši pēc 2.pasaules kara. Saglabājot K.Marksa idejas, tika uzsvērta vēstures dialektiskā daba un cilvēka kā racionālas būtnes ietekmes iespējas. Rietumu marksisti centās atbrīvoties no Austrumu domubiedriem raksturīgā ekonomiskā determinisma un nepiespiestāk raudzīties uz šķiru cīņu.
Lielā franču revolūcija. Viens no pazīstamākajiem un klasiskākajiem revolūcijas paraugiem ir Lielā franču revolūcija, kas sākās 1789.gadā. To izraisīja ne vien saimnieciski, bet arī politiski cēloņi. 1789.gada revolūcija aizsākās kā protests pret Ģenerālštatu vēlēšanu sistēmu. Tā izvērtās par strauju un nežēlīgu revolūciju, kuras rezultātā ne vien tika sagrauta Francijas monarhija un izveidota parlamentāra republika, bet arī radikāli izmainīts politiskās elites sastāvs.
…
