Savu referātu veltu īsām apkopojošām atziņām, kas atrodamas filozofiskajā literatūrā par šīs interesantās nozares dažām filozofiskām apcerēm. Viena no tām ir pārdomas par astrālo pasauli.
Astrālā pasaule ir to vēlmju pasaule, kuras var piepildīties augstākajā – mentālajā pasaulē vai arī zemākajā – fiziskajā pasaulē. Tāpēc, ja cilvēks mirdams pārnes savas fiziskās dabas vēlmes un savas kaislības astrālajā pasaulē, viņš neizbēgami cietīs un astrālā pasaule viņam būs elle, par ko runā ktistīgā reliģija.
Uzturēšanās astrālajā pasaulē nav ilgstoša. Šī pasaule, tāpat kā cilvēka astrālais ķermenis, kalpo par vidutāju starp fizisko un mentālo pasauli. Uzturēšanās ilgums šajā pasaulē dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgs.
Cilvēks domā, ka viņš var nodibināt sakarus ar mirušo piederīgo un draugu dvēselēm, taču tas nav nekas cits kā maldi. Tas, kas notiek spiritiskos seansos, ir krāpšana no zemākās astrālās sfēras iemītnieku puses. Tie lielie gari, kurus cilvēce atceras pēc viņu zemes dzīves un kuri it kā parādās spiritiskos seansos pēc izsaukšanas, ir ne vairāk kā primitīva mistifikācija.
Cilvēki dzīvo, lielākoties pat nenojauzdami, kas atrodas bezgala plašas un apdzīvotas neredzamās pasaules vidū. Daļēji šo pasauli cilvēks var izpētīt sapnī, jo tad cilvēka fiziskās sajūtas ir novājinātas un gadās, ka pēc pamošanās var atcerēties redzēto.…
