-
Eiropa un ASV pēc Otrā pasaules kara
„Mēmā apjukumā” 1940. gada jūnijā pienāca Trešās republikas gals. 1942. gada novembrī Višī Franciju okupēja vācieši — pēc amerikāņu iebrukuma Ziemeļāfrikā. Višī turpināja darboties kā ielikteņu režīms līdz atbrīvošanai 1944. gada augustā. Pa to laiku ap ģenerāli Šarlu de Gollu veidojās arvien stiprāka franču opozīcija pret Vāciju pēc Ziemeļāfrikas atbrīvošanas 1945. gada oktobrī tika ievēlēta Satversmes sapulce, kurai bija jāpieņem konstitūcija Ceturtajai republikai. Ceturtās republikas konstitūcija tika pieņemta 1946. gada oktobrī. No 1946. gada janvāra līdz i947. gada maijam koalīcijas valdību veidoja komunisti; sociālisti un MRP. Ceturtā republika guva ievērojamas sekmes saimnieciskā ziņā. 1946. gadā Žans Monē izvirzīja savu plānu rūpniecības modernizēšanai. Tajā galvenais bija tērauda ieguve, cementa ražošana, transporta attīstīšana un degvielas ieguve. Divas lielākās saimnieciskās problēmas bija inflācija un lauksaimniecības ražojumu noieta tirgi. De Golls sastādīja jaunu konstitūciju un 1958. gada decembrī viņš tika ievēlēts par Piektās republikas prezidentu.…
Francija (1940-1944) „Mēmā apjukumā” 1940. gada jūnijā pienāca Trešās republikas gals. 1942. gada novembrī Višī Franciju okupēja vācieši — pēc amerikāņu iebrukuma Ziemeļāfrikā. Višī turpināja darboties kā ielikteņu režīms līdz atbrīvošanai 1944. gada augustā. Pa to laiku ap ģenerāli Šarlu de Gollu veidojās arvien stiprāka franču opozīcija pret Vāciju pēc Ziemeļāfrikas atbrīvošanas 1945. gada oktobrī tika ievēlēta Satversmes sapulce, kurai bija jāpieņem konstitūcija Ceturtajai republikai. Ceturtās republikas konstitūcija tika pieņemta 1946. gada oktobrī. No 1946. gada janvāra līdz i947. gada maijam koalīcijas valdību veidoja komunisti; sociālisti un MRP. Ceturtā republika guva ievērojamas sekmes saimnieciskā ziņā. 1946. gadā Žans Monē izvirzīja savu plānu rūpniecības modernizēšanai. Tajā galvenais bija tērauda ieguve, cementa ražošana, transporta attīstīšana un degvielas ieguve. Divas lielākās saimnieciskās problēmas bija inflācija un lauksaimniecības ražojumu noieta tirgi. De Golls sastādīja jaunu konstitūciju un 1958. gada decembrī viņš tika ievēlēts par Piektās republikas prezidentu. De Golls nāca pie varas, pateicoties Alžīrijas problēmas risinājumam, un tas turpinājās kā centrālais jautājums pirmajos četros viņa valdīšanas gados. Alžīrijai piešķīra neatkarību 1962. gadā . Laikā no 1958. gada līdz 1960. gadam de Golls atļāva kļūt neatkarīgām arī Francijas kolonijām Rietumāfrikā un Ekvatoriālajā Āfrikā . Ārpolitikā de Golla pastāvīgais mērķis bija iegūt Francijai lielvalsts statusu. Viņš galveno uzmanību veltīja ārpolitikai. Iekšpolitiskie jautājumi parasti bija otrā vietā, ja tikai tie paši neizvirzījās priekšplānā. 1968. gadā februārī un martā sākās studentu demonstrācijas. Studenti bija neapmierināti ar sliktajām telpām, personālu un vājo vadību. Studentijas vadoņu mērķi bija aizsniegušies tālu pāri sākotnējām izglītības reformām un tagad paredzēja sabiedrības pašreizējās uzbūves sagraušanu. Kreisi noskaņotie studenti bija izmantojuši saviem mērķiem studentu un rūpnīcu strādnieku pamatotās sūdzības. Pēc tam tika ieviesta virkne reformu izglītībā un rūpniecībā.
