18.,19.gs. palielinājās stājglezniecības joma.
Klasicisma arhitektūras stilistika prasīja atturīgu rotājumu, ierobežojot monumentālās glezniecības klātbūtni interjerā.
Barokālās greznības vietā stājās tīra, mierpilna skaidrība, cēla un vēsa elegance. Klasicisms tiecās pēc racionāli organizētas harmonijas un līdzsvara, ievērojot stingru simetriju. Interjeru noformējumā iecienīti kļuva antīkās Grieķijas un Romas mākslā rasti ornamentālie motīvi – medaljoni, vāzes, lauru un ziedu vītnes, vainagi, rozetes, festoni, dažādi ordera elementi, kas aktualizējās 18.gs. otrajā pusē.
Klasicisma stilu iedvesmoja Pompejos un citur veikto arheoloģisko izrakumu atklājumi.
Populārs bija iluzors arhitektoniskais dekors, paralēli polihromiem gleznojumiem tika izmantota grizaja tehnika.
18.,19.gs. uz iekštelpu sienām bieži atveidotas ainavas un arhitektūras motīvi, parādījās arī pirmie interjeri ar tolaik vēl dārgo papīra tapešu apdari.…
