Mācīšanās motivācijas veidošanu skolas vecumā bez pārspīlējuma var nosaukt par vienu no mūsdienu skolas centrālajām problēmām, par sabiedriski nozīmīgu jautājumu. Šīs problēmas aktualitāti nosaka nepieciešamība atjaunināt mācību saturu, veidot skolēniem zināšanu patstāvīgas apguves paņēmienus un izziņas intereses, izkopt audzēkņiem dzīves pozīciju, realizēt vispārējo vidējo izglītību.
Mācīšanās motivācijas veidošanas problēma atrodas mācību un audzināšanas darba krustpunktā, tā ir uzskatāma par mūsdienu mācību procesa svarīgāko aspektu. Tas nozīme, ka skolotāja uzmanības centrā ir ne tikai skolēnu mācīšanās, bet arī audzēkņu personības attīstība, kas notiek mācīšanās procesā. Motivācijas veidošana ir mūsu sabiedrības ideālu, pasaules uzskatu vērtību ieaudzināšana skolēnā apvienojumā ar viņa aktīvu rīcību. Tas nozīmē veidot apzināto un reāli darbojošos motīvu savstarpēju sakarību, vārdu un darbu vienotību, aktīvu dzīves pozīciju.
Ņemot vērā mūsdienu psiholoģijas zinātnes attīstības līmeni, mums nav tiesību tikai konstatēt, ka skolēns negrib mācīties. Vajag censties noskaidrot, kāpēc viņš negrib mācīties, kādi motivācijas aspekti viņam nav izveidoti, izzināt, kad viņš pats negrib mācīties un kad mēs, pieaugušie, neesam iemācījuši viņam organizēt darbību tā, lai rastos mācīšanās motivācija.…
