Krievijas kultūras dzīvē ļoti savrīgs bija 18. gadsimts. Pētera I reformas atstāja iespaidu gan uz ekonomiku un valsts pārvaldi, gan sabiedrisko domu, izglītību un zinātni. Līdz aršīm reformām un Pētera I lielo diplomātisko misiju uz Rietumiem Krievijā ienāca Eiropas kultīras vēsmas. Krievu sūtņi iepirka Eiropā mākslas darbus, uz Krievijutika aicināti ārzemju kultūras speciālisti. Uz Eiropu papildināt savu izglītību devās labākie augstskolu absolventi. Krievijā apgaismība radīja tādas aktivitātes, kuras Itālijā, Vācijā un Nīderlandē paveica renesanse. Nav brīnums, ka „saspiestības laiks” radīja kāda viena stila uzslāņojumu pār otru, kas Eiropā hronoloģiski nomainīja cits citu.
18. gadsimta sākumā kultūra sāka ieņemt principiāli jaunu vietu sabiedrībā. Māksla ieguva laicīgu valstisku nozīmi. Mākslas darba pasūtītājs kļuva zinošāks, turpināja pieaugt mākslas audzinošā loma. Pēterburga sasaistīja Krievijas kultūras dzīvi ar ārzemēm, Maskava – ar valsts provincēm. Māksliniekam bija jākļūst zinošam profesionālim, pašdarbība, lai arīnacionāla, vairs nelikās svarīga.
…
