Teorijas, kas pēta starptautiskās attiecības ir dažādas, tās var arī dažādi klasificēt. Tā kā visām teorijām ir savs noteikts mērķis, viens no nozīmīgiem sadalījumiem pēc R. Koksa domām ir teoriju iedalījums problēmas risinošajās un kritizējošajās teorijās, kas tā tiek dalītas pēc to mērķa. Pirmās ir vienkārša, tieša atbilde, lai atrisinātu problēmu konkrētajā perspektīvā. Otrās ir vairāk teoretizēšanas procesu atspoguļojošas- lai izprastu problēmu dotajā perspektīvā, tiek teoretizēts, lai atrastu citas alternatīvas perspektīvas, lai radītu iespēju izvēlēties labāko veidu alternatīvas pasaules radīšanā. Katrs no šiem atšķirīgajiem mērķiem arī rada atšķirīgas teorijas.1
Pirmais šis mērķis rada problēmas risinošas teorijas. Šīs teorijas pieņem pasauli tādu, kāda tā ir, ar dominējošajām sociālajām un varas attiecībām un institūcijām, kādās tās tiek organizētas. Galvenais problēmas risinošo teoriju mērķis ir padarīt šīs attiecības un institūciju darbu vieglāku, risinot dažādas problēmas. Problēmu risinošās teorijas ir fragmentētas pēc dažādām rīcības sfērām vai aspektiem, kas katrs pieļauj noteiktu stabilitāti citās sfērās, kad saskaras ar problēmu kādā konkrētajā.…
