Lietas būtības tveršana notiek tad, kad mēs par to nedomājam. Šī pēc būtības vienkāršā doma ir samērā grūti realizējama, jo kā gan lai mēs nedomājam par to par ko mēs domājam? Kā lai mēs varam tvert to, par ko aizliedzam sev domāt? ”Ļaut esošajam būt tam, kas tas ir, ir pilnīgs pretstats vienaldzībai, kura, izmantojot nepārbaudītu esamības jēdzienu, vienkārši pagriež esošajam muguru? Mums ir jāpievēršas esošajam un jādomā par to tā esamībā, bet vienlaikus jāļauj tam pastāvēt pašam sevī, savā būtībā (lpp.13.)” Tik tiešām arī Martins Heidegers nedod atbildi uz jautājumiem, kurus risina „Malkasceļos”. Protams ir arī jāatzīst, ka uz šādiem retoriskiem jautājumiem atbildi sniegt arī nav iespējams. …
