Piektais cēliens.
Pie Jāzepa atnāk Asnate. Viņi ilgi sarunājas par to, kā rīkojas Jāzeps, kas viņam ir galvenais, kāpēc Asnates dvēsele ir tukša un Jāzeps nespēj sniegt viņai mīlestību. Viņa pārmet tam, ka ir atdevusi sevi visu, bet tas tik cīnās par Dinu. Asnate paliek dusmīga un aiziet. Jāzeps paliek viens pats.
Jāzeps paliek un domā, ka ir viens pats pret pasauli un liek atvest brāļus. Viņš pārmet viņiem par brāļa (sevis) un Dinas nogalināšanu. Visu vainu beigās uzņemas Juda. Viņš lūdz sevi sodīt. Benjamiņš arī stājas blakus Judam. Jāzeps pārmet, ka palūdzot piedošanu nekas nebūs mainīts. Viņš grib Judas sirdi. Juda saka, ka Jāzeps nemaz nevar viņus sodīt, jo ir ēģiptietis. Jāzeps uzskata, ka cilvēks var tiesāt cilvēku, bet Juda atcērt, ka mirušie sen jau aizmirsti. Un beidzot Jāzeps pasaka, ka ir jūds un ir viņu brālis Jāzeps. Visi skatās uz viņu un ir šokā. Benjamiņš paziņo, ka brālis Jāzeps bija mīļš. Asnate to visu dzirdēja un nobijās, ka Jāzeps viņus visus nogalinājis, bet Jāzeps neatļauj sev tuvoties, jo esot nolaidies līdz jūdiem, atļaudams naidam izsprukt.
Viņš paskatās uz brāļiem un sniedz tiem skūpstus, ko nedeva toreiz. Brāļi ceļos stāv ap to Ienāk Asnate un priecājas, jo Jāzeps paziņo, iestājies miers.
Viņš saka, ka agrāk ļoti gaidījis mīļus vārdus no brāļiem un pats tagad kļuvis vājš. Izašars paziņo, ka Jāzeps nevar būt viņu dievs. Jāzeps savukārt paziņo, ka dodas prom. Asnate ir gatava doties līdz. Viņi visu atdod un, palikdams pliks, dodas nākamajā dzīvē, atvadīdamies no visiem. Potifers paziņo, ka ir dzimis jauns Kahemna.
…
