Katrā bērnā ir zvaniņš, un pedagoga pienākums ir panākt, lai tas skanētu. Cik dzidri? Vai tā, kā ieskanas cīruļa balstiņa pavasara rītā, kā iesvilpjas strazdi pāris vai kā norubina rubenis? Galvenais, lai skan šī mazā personība, kas ir ienākusi pasaulē, kur apkārt ir daudz citu balstiņu, citu individualitāšu un diemžēl arī citu sāpju.
Bērni cieš no konfliktiem Ģimenē, vienaudžu vidū, cieš no fiziskas un seksuālas vardarbības, viņi kļūst “ielas bērni, “ nonākot depresijā, nabadzībā, un pamazām vien tas zvaniņš, kas ieskanējās līdz ar pirmo balstiņas parādīšanu dzemdību namā, pierimst, pierimst un bieži vien arī apklust pavisam.
Pedagoga uzdevums skolā vispirms ir mācīt bērnu, dot zināšanas, bet šodienas skolās ienāk jauna profesija – sociālai pedagogs. Viņš ir teiktu, īpašo laiku, t. i., problēmskolēnu draugs, sāpju uzklausītājs, ja iespējams, arī palīdzētājs. Tātad būtībā šis cilvēks būtu zvaniņa ieskandinātājs.
Problēmu bērniem ir ne vien grūtības mācībās, bet arī koncentrēšanās traucējumi, valodas defekti, hiperaktivitāte. Daļai šo bērnu ir vāja atmiņa, klasifikācijas un salīdzināšanas spējas. Skolotājs māca viņiem mācīties – tas ir visgrūtākais process, kāds var būt. …
