Vislielākā nozīme ir strāvas stiprumam. Pēc strāvas stipruma iedarbības izšķir 3 iedarbības intervālus:
1.) vājāko jūtamo strāvas stiprumu jeb strāvas sajūta. To izsauc 0,5 – 1,5 mA.
2.) satverošā strāva – mazākā stipruma strāva, kas, plūstot caur organismu, rada muskuļu krampjus. Tā kā saliecējmuskuļi – fleksori ir spēcīgāki par atliecējmuskuļiem - ekstenzoriem, tad rodas grūtības atrauties no vada. Strāvas stiprums 10 -15 mA.
3.) nāvējošā strāva – 50 -60 mA strāva, kas izraisa elpošanas muskuļu paralīzi, bet 90-100 mA stipra strāva – sirds muskuļu paralīzi.
Cilvēka ķermeņa pretestība ir nepatstāvīgs lielums. Parasti tā ir nedaudz lielāka par 100 omiem. Cilvēka ķermeņa pretestību nosaka galvenokārt tas, cik ciešs kontakts pastāv ar spriegumam pieslēgto elektroiekārtu, kontaktlaukuma lielums, cilvēka fizioloģiskais stāvoklis u.c. Pretestība ievērojami samazinās, ja āda ir mitra vai ievainota.
Strāvas iedarbība ir atkarīga no strāvas plūšanas ceļa. Visbīstamāk ir, ja strāva plūst caur sirdi un plaušām, kā arī no vienas rokas vai kājas uz otru. Ja strāvas stiprums ir vienāds, tad līdzstrāvas iedarbība uz organismu ir nedaudz vājāka kā maiņstrāvas iedarbība. Strāvas izraisītās izmaiņas ir atkarīgas arī no iedarbības ilguma. Jo ilgāk strāva plūst caur ķermeni, jo tās iedarbība ir smagāka.
…
