Viduslaiki bija feodālisma izveidošanās, attīstības un bojāejas laikmets. Feodālisma nosaukums ir iegūts no vārda „feods” jeb lēnis (zemes gabals, ko militarizētais aristokrāts vasalis saņēma uz laiku valdījumā no augstākā ranga feodāļa). Gadījumos, kad feodālie zemnieki ar likumu bija piesaistīti zemei, viņus sauca par dzimtcilvēkiem. Feodālisma raksturīgākās pazīmes:
1)naturālā saimniecība;
2)pašam ražotājam ir savi ražošanas līdzekļi;
3)pastāv ražotāja personiskā atkarība no feodāļiem;
4)zems tehniskais attīstības līmenis (pamats ir feodālais zemes īpašums).
Feodālisma ražošanas veidam bija trīs periodi – agrie viduslaiki (5.-10.gs.), viduslaiku vidusposms (11.-15.gs.), vēlie viduslaiki (16.-17.gs.).
Agros viduslaikus raksturoja verdzības iekārtas un pirmatnējās kopienas iekārtas paliekas (no ģermāņiem, Romas). Šai periodā neierobežoti valda naturālā saimniecība, vāji organizēta darba sabiedriskā dalīšana. Rietumeiropas pilsētām galvenokārt ir feodālo centru loma, turpretī Austrumromas valstī pilsētu loma bija ievērojami lielāka.…
