Jēdziens „valsts” ir mūsdienu valsts un sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Uz šī jēdziena pamata balstās mūsdienu dzīve un savstarpējas attiecības, kā arī starpvalstu sadarbības panākumu iemesli. Tieši tāpēc uz šiem pamatiem arī veidojas valstis, mūsdienu demokrātiskajā šo jēdzienu izpratnē.
Jebkurai valstij ir noteikti mērķi un tā kopā ar sabiedrību kopumā un katru indivīdu atsevišķi cenšas kopīgiem spēkiem pārvarēt grūtības, kas rodas gādājot par eksistenci. No tā izriet, ka katrai sabiedrībai ir kopīgs mērķis un uzdevums, kuru realizēšanai tā pastāv. Valsts kā sabiedrības organizācijas uzdevums ir un paliek gādība un rūpes par sabiedrību, tas ir, par indivīdiem, kas apvienoti sabiedrībā.
Pēc visa sacītā var spriest, ka indivīds nevar dzīvot bez sabiedrības, valsts un tiesībām, jo visa viņa dzīve ir cieši saistīta ar tiem. Tādēļ indivīdam arī ir jācenšas dzīvot tā, lai viņš būtu lietderīgs sabiedrības loceklis un ar savu dzīvi varētu attaisnot tos labumus, ko sabiedrība indivīdam dod.
No iepriekš izklāstītā izriet, ka valsts, sabiedrība, tiesības, indivīds – visas šīs kategorijas ir svarīgas valsts tiesību teorijas ietvaros, tāpat arī to attiecības un mijiedarbība.…
