Jonatanam bija liela nozīme šajā romānā, tomēr ne galvenā. Viņš it kā bija saistīts ar visiem notikumiem, bet par viņu pašu nemaz nebija tik daudz teikts.
Jonatans bija piederīgs kuršiem, dzimis bagātā laivu būvētāju ģimenē. Jonatana ģimenei bija no senčiem līdzi nākuši liegumi, kurus viņš pats labprāt neievērotu, jo tie liedza viņam tik daudz - būt kopā ar savu mīlestību Helēnu. Tomēr Jonatans bija piederīgs savai dzimtai, viņš tai bija uzticīgs.
Jonatans – dzimis 1832. gada divpadsmitajā jūlijā. Pirmo saules gaismu viņš redzēja būdams Baltijas jūrā, zvejas laivā ar savu tēvu un māti. Uzauga Melnkrantē – ciemā, kas izvietojies Kuršu kāpās Sventes kalna tuvumā. Dažus gadus mācījies pie gudrā skolotāja Jāņa Kuroņa, bet pēcāk sācis darīt saimniecībai derīgus darbus. Kad Svente sakustējās un apraka ciematu, nu jā, par to pēc tam...
Jonatans Dardeģis bija veselīgs puisis. Jauneklim bija zilas acis un gaiši mati kā izbalējušas niedres. Viņš pats bija stalts un spēcīgs, vīru darbam piemērots. Slimības puisim nelipa klāt. Jonatans, kas vienīgi, kā jau puikam pienākas, bija bērnībā dabūjis dažas skrambas un zilumus. Citas kaites viņš nepazina. Jonatana mute bija kā milzīga bazūne.
Jonatans bija izturīgs un pacietīgs. Maigs un rūpīgs, bet tanī pašā laikā spēcīgs. Jonatans bija jūtīgs, spēja sajust katru zālīti zem savām basajām pēdām. Jonatans drīzāk bija kā augs, kā smilšu ērkšķis, kas iesakņojies vienā vietā un citur nekur. Mazliet neaptēsts un arī muļķīgs.
…
