Veselīgs dzīves ritms, uzturs, higiēna

Laikam ejot uz priekšu cilvēce arvien vairāk sāk kļūt atkarīga no dažādām tehnoloģijām, šis fakts atstāj milzīgu iespaidu uz mūsu dzīvesveidu. „Starp daudzajām sarežģītajām pārmaiņām, kas risinās Eiropas sabiedrībā, skaidri izšķiramas trīs galvenās tendences, trīs ”apsvēruma faktori”: tirdzniecības internacionalizācija, informācijas attīstība un nerimstošs zinātnes un tehnikas progress.” [ 7.]
Pēdējā laikā tieši dators aizņem lielu daļu mūsu laika, tādējādi cilvēkam laiks priekš visa pārējā atliek arvien mazāk. Rodas daudz dažādu problēmu, piemēram, cilvēki arvien mazāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un rodas veselības traucējumi. Šī problēma ir sastopama visās attīstītajās valstīs, arī Latvijā. Mums, skolniekiem šī problēma arī ir īpaši aktuāla, veltot vairāk laika datoram, samazinās mācībām un fiziskām aktivitātēm atvēlētais laiks, kas mūsu vecumā ir īpaši svarīgi.
Visu iepriekšminēto ņemot vērā, šī darba mērķis ir uzzināt, vai arī šādas problēmas pastāv arī starp skolniekiem, vai ir vērts uztraukties par mūsu veselību.

Darba mērķis: Pētīt Valmieras Valsts ģimnāzijas vidusskolnieku dzīves ritmu.
Darba uzdevumi:
1.Pētīt literatūras avotus par šo tēmu.
2.Veikt anketēšanu Valmieras Valsts ģimnāzistu vidusskolniekiem.
3.Apkopot iegūtos rezultātus.
Hipotēze: Jaunajām tehnoloģijām attīstoties, skolnieku dzīves ritms kļūst mazkustīgāks.
Katrai dzīvai būtnei ir savs noteikts dzīves ritms. Ir zināms, ka ikvienam cilvēkam ir individuāls diennakts režīms jeb bioloģiskais ritms. To regulē sarežģīti procesi galvas smadzenēs. Bioloģiskais ritms regulē daudzas organisma funkcijas, piemēram, miega - nomoda ciklu. Droši vien katrs ir ievērojis sev nepieciešamās stundas miegam, lai justos atpūties un možs. Tāpat parasti zinām, vai esam tā saucamie “cīruļi”, kas agri dodas pie miera un agri mostas, vai - “pūces’”, kuras jūtas labi paliekot nomodā arī vēlās nakts stundās. To visu regulē organisma bioloģiskie ritmi jeb tā sauktais “iekšējais pulkstenis”.
Ja tiek traucēts ierastais diennakts ritms, var rasties nogurums, miegainība, darbaspēju samazināšanās, psihiski traucējumi. Tas var pat veicināt slimību attīstību.
Vakaros noguruma sajūta parasti liecina, ka dienā ir krietni pastrādāts. Nogurums ir dabiskas katras pietiekoši ilgstošas darbības sekas. No noguruma nav jāizvairās, jo pēc atpūtas darbaspējas atkal atjaunojas.…