„Mūsu sabiedrība ir radīta tiem, no kuriem pēc tās ieskatiem gūstams vislielākais labums, nevis tiem, kam nepieciešama palīdzība. Mūsu sabiedrība radīta veselajiem un vitālajiem.”
[2; 5]
Diemžēl tā nu tas ir pie mums un sabiedrība nemaz īsti nezinot, paši savā nesapratnē, saliek cilvēkus pa plauktiņiem – gan par veselajiem, par mazāk finansiāli nodrošinātajiem un kur nu vēl par slimajiem bērniem. Jāatzīst, ka vairāk gan tas notiek mazākās pilsētiņās un uz laukiem, kur katrs viens otru pazīst. Pie tam ļoti bieži tas notiek bērnu klātbūtnē, līdz ar to bērnā veidojas spriedums vēl pirms viņš pats ir spējis ko iepazīt un novērtēt (vecāki arī parasti to dramatizē). Šī arī ir, pēc mana skatījuma, problēmas būtība, jo ja mums nebūtu gatavs spriedums vēl pirms bērna iepazīšanas un jau ar bērnu dārzu sākot neizturētos pret bērnu, kam zināms, ka ir kaut kādas problēmiņas, jau kā pret atpalikušu, nemaz necenšoties izdibināt ko viņš var un ko nē, tad tas nu ir pamatīgs noziegums pret bērnu un viņa attīstību!…
