Secinājums ir tāds, ka Kreonts nemaz nebija tik ļauns, kā likās. Viņš vienkārši darīja to, kas viņam šķita par pareizu. Diemžēl Kreonts nemainīja savu lēmumu un nepiekāpās apglabāt Polineiku, jo bija stūrgalvīgs un augstprātīgs, kā arī nevēlējās zaudēt savu valdnieka godu, bet lugas beigās varēja saprast, ka viņš nožēloja savu kļūdu. Lugas beigās viņš teica – ‘’es tagad nezinu, kur savas acis griezt. Viss slīd no rokām man. Pār man galvu brāž jau pēd’jās likteņvētras nepanesamās’’. …
