Man patika, kā grāmatā bija parādīts cilvēka stiprais gribasspēks un tas, cik ļoti cilvēks vēlas izdzīvot, cik lielām sāpēm ir gatavs iet cauri, lai saglabātu savu dzīvību. Lasot romānu, jutu sevī uzkāpinātu spriedzi, jo jutu līdzi Polam, katrai viņa nelaimei un sāpēm. Ik pa laikam pieķēru sevi pie domas, ka parasts cilvēks taču nevar izdzīvot šādos apstākļos, gribas vienkārši padoties un nomirt. Pols bija citādāks, viņam bija spēks un izturība, kuru viņš nezaudēja līdz pēdējam brīdim. Annija bija amputējusi viņa pēdu, rokas pirkstu, situsi viņu, barojusi ar dažādām preteklībām, kas man lika domāt, ka Pols diez vai izdzīvos. Kad tuvojos jau pēdējām lapām un sapratu, kas notiek un kāds varētu būt iznākums, biju atvieglota un viegli pasmaidīju. Ne katrs cilvēks ir tik stiprs, kāds bija Pols.…
