Ārvalsts elements Latvijas komerctiesībās

Starptautiskie tirdzniecības darījumi ir līgumi starp līgumslēdzēju pusēm, kuru komercuzņēmumi atrodas dažādās valstīs. Pārveduma līgums ir tāds līgums, saskaņā ar kuru īpašuma tiesības uz preci pāriet no pārdevēja uz pircēju par noteiktu cenu, kas izteikta naudā un ko samaksās pircējs. Starptautiskā pārveduma līguma noslēgšanu, izpildi, atbildību par tā laušanu un citus ar līgumu saistītus jautājumus reglamentē ANO 1980.gada Vīnes konvencija par starptautisko pārveduma līgumu. Līguma noslēgšanai ir nepieciešamas vismaz divas personas, t.i., vien, kura piedāvā oferti, parasti tas ir pārdevējs jeb eksportētājs un otra, kura pieņem jeb akceptē pārdevēja piedāvāto oferti, parasti tas ir pircējs jeb importētājs.
Starptautiskās tirdzniecības darījumu atšķirības no iekšējiem komerclīgumiem atšķiras pēc līguma formas, parakstīšanas kārtības, piemērojamo tiesību noteikšanas nepieciešamības, tiesiskās regulēšanas kārtības un pēc darījuma dalībnieku strīdu izšķiršanas kārtības. Starptautiskie līgumi var būt mutiski vai rakstiski. (Igaunija, Krievija, Baltkrievija u.c. - atruna par obligātu rakstveida formu). Piemērojamās kolīziju tiesības ir pārdevēja vai pircēja valsts tiesības, preces atrašanās vietas valsts tiesības, pakalpojuma izpildes vietas valsts tiesības. Pircēja valsts tiesības piemēro, ja šajā valstī notika sarunas un tika noslēgts līgums, ja līgumā tieši paredzēts, ka pārdevējam jāizpilda savas saistības preču piegādē pircēja valstī, ja līgums noslēgts, pircējam paziņojot par pirkumu (oferte). Prasības noilguma termiņš starptautiskiem tirdzniecības darījumiem – četri gadi.

…