Pitagoriešu skola bija reliģiski filozofiska sabiedrība, kam viņš sastādīja dzīves likumu. Tiek uzskatīts, ka šajā likumā bijuši ierobežojumi, uzstājot noslēgtību, ilgu klusēšanas periodu, celibātu un dažāda veida abstinences. Pitagors skolu nodibināja, lai attīstītu filozofiju, matemātiku, mūziku un vingrošanu, organizācijas mērķis pamatos bija ētika.
Dzīve Pitagora sabiedrībā bija vairāk vai mazāk egalitāra:
Pitagora skola pret vīriešiem un sievietēm izturējās vienlīdzīgi;
viņi piekopa vienkāršu dzīvesveidu;
viss īpašums bija kopīgs;
pat visi matemātiskie atklājumi bija kopīgi un tika piedēvēti Pitagoram – arī tad, kad viņš jau bija miris. Tas arī ir iemesls, kāpēc tik grūti noteikt, ko atklājis Pitagors pats.…
