Baktērijas (gr. Bakterion nūjiņa) – dabā visur sastopami augu valsts mikroogranismi (garums 0,5-5 μ, platums 0,4-0,8 μ). Pēc formas bakterijas iedala 3 grupās :
lodveida
nūjiņveida
spirālveida
Lodveida bakterijas Sauc par kokiem.
Nūjiņveida bakterijas ir skaitliski lielākā grupa, tās it dazāda garuma un resnuma, ar noapaļotiem vai taisniem galiem; ja nūjinas novietotas citcitai galā un veido garus pavedienus, tās sauc par pavedienbaktērijām. Tās nūjiņveida b., kas veido sporas, sauc par baciļiem.
Pie spirāļveida baktērijām pieder vibrioni, kuru šūna nedaudz ieliekta, un spirillas, kuru šūnai divi vai vairāki izliekumi.
Baktērijām, tāpat kā visu dzīvo organismu šūnām, ir:
apvalks
citoplazma
kodolaparats – nukeoīds.
Apvalku no ārpuses klāj gļotu slānis, kuru, ja tas biezs, sauc par kapsulu. Tā aizsargā bakterijas šūnu no ārējās vides nelabvēlīgās iedarbības, piem., pneimokoiem slimnieka organismā ir izteikta kapsula, kas nav noēvrojama, kultivējot tos mākslīgā barotnē. No kapsulas atkarīgās dažas baktērijas īpašības, daļēji arī virulence. …
