Pēc tam, kad 19.gs. sākumā uzlabojās zemnieku saimnieciskais stāvoklis, mainījās arī sociālie apstākļi un pieauga izglītības līmenis, cēlās latviešu zemnieku pašapziņa un radās tautības apziņa. Tas viss veicināja latviešu tautas nacionālās atmodas sākšanos – ar to Latvijas vēstures literatūrā apzīmē savas tautības apzināšanos, tautas pašlepnuma jūtu veidošanās laikmetu 19.gs. otrajā pusē, kad notika latviešu izglītības un kultūras dzīves aktivizēšanās un saimnieciskā nostiprināšanās. Taču šis process nebūt nebija tik raits un vienkāršs.
Daļa vācbaltu aristokrātijas un garīdzniecības šim procesam pretojās, nepieļaujot zemniekiem kļūt saimnieciski patstāvīgiem. …
