Arī Baltijas valstīs, kur globalizācijas apstākļos parādās visas tās pašas problēmas, kuras pasaule jau pazīst kā drošības riskus, sabiedrība nevar justies droša. Minētājiem riskiem jāpievieno vēl tie specifiskie riski, ko radījis transformācijas process, mainot politisko sistēmu un visu ekonomiku. Lielākie riski Baltijas valstu drošībai tiek saistīti ar neatrisinātajām iekšpolitikas problēmām. Piemērām, noziedzība un korupcija tiek uzskatīta par visbīstamāko faktoru; arī fakts, ka lielai daļai iedzīvotāju ienākumi nesasniedz pat iztikas minimumu, vairo sociālo spriedzi un nedrošību. Globalizācijas laikmetā mazo valstu specifiskie riski arvien vairāk atvirzās otrajā plānā. Arī mazas valstis tiek pakļautas visiem tiem specifiskajiem riskiem, ar ko saduras lielvalstis un kuri kļūst par izaicinājumiem starptautiskajai sistēmai kopumā. Tas attiecas arī uz Baltijas valstīm, kuras Eiropas Savienībā un NATO iegūs ne tikai drošības garantijas, bet arī arvien globālāka rakstura izaicinājumus.
Runājot par asimetriskajiem konfliktiem, izšķir piecu veidu riskus:
Ķīna kā plaša mēroga militārs izaicinājums pasaulei un potenciāls draudu avots;
Ieroču tirdzniecība un kodolieroču izplatība;
stratēģiskā nodrošinājuma līniju aizskārumu;
migrācija;
terorisms.
…
