2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | SABIEDRĪBAS LĪGUMS | 4 |
| 2. | LAIMES LĪGUMI | 8 |
| 3. | JUDIKATŪRA | 15 |
| NOBEIDUMS | 37 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 38 |
NOBEIGUMS
Praksē arvien biežāk tiek izvēlēts risinājums, kurā dažādi pienākumi, kādam no līdzējiem tiek paredzēti cita līdzēja iekšējā normatīvā aktā. Tomēr cenšoties panākt iepriekšminēto noteikumu izpildi piespiedu ceļā tiek konstatēts, ka citiem darījuma dalībniekiem šie noteikumi nav saistoši.
Būtisks jautājums saistību izpildē ir precīza ierobežojumu ievērošana attiecībā uz saistību piespiedu izpildi. Tiesu praksē dažkārt likumā noteikto ierobežojumu interpretācija, tiek veikta par labu kreditoriem, lai panāktu pēc iespējas pilnīgāku saistību izpildi motivējot ar kreditora aizsardzību un tiesisko paļāvību. Tomēr var atklāties saistību tiesību brīvas izvēles aspekts, ka attiecībā uz normatīvo aktu iztulkošanu, nav iespējams pārkāpt tiesiskās paļāvības principu, jo nevienam nav pienākums nodrošināt nemainīgu normu interpretāciju. Tiesiskā izpratne attīstās un tai līdzi mainās normatīvo aktu iepriekšējās interpretācijas. Pie tiesiskās paļāvības principa ievērošanas ir jānodrošina tikai tiesiskā regulējuma stabilitāte, ciktāl tā samērojama ar mazākuma tiesību ierobežošanu par labu vairākuma interesēm.
Problēma pastāv praksē, jo arvien biežāk tiek konstatēts, ka saistību nav iespējams izpildīt, tādēļ lietderīgi ir savlaicīgi apskatīt apstākļus, kas ietekmē saistību izpildi un izvērtēt ar to izpildi saistītos riskus. Savlaicīga darījumu un juridisko konstrukciju apskate un izvērtēšana dod iespēju novērst dažādus trūkumus turpmākiem darījumiem, kā arī precīzu civiltiesisko attiecību risinājumu pielietošana ļauj uzlabot darījuma attiecības esošo partneru starpā.
Nebūtu lieki ikvienu domājamo konflikta situāciju paredzēt pašā līgumā, kas nenoliedzami atvieglotu saistību atrisināšanas gaitu. Ir būtiski atzīmēt, ka praksē tiek kļūdaini uzskatīts, ka galvojums ir saistības nodrošināšanas līdzeklis. Galvojums ir tikai saistību pastiprināšanas līdzeklis. Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz galvinieka pienākumu kārtot saistības parādnieka vietā, kurš pabeidzot maksātnespējas procesu izslēgts no komercreģistra, vai izpildīts saistību dzēšanas plāns. Galviniekam, kas galvojis par labu savām ekonomiskajām interesēm, ir pastiprināma galvinieka atbildība. Tā kā galvenā parādnieka maksātnespējas pasludināšana, atbrīvo no saistībām galvotāju.
…
Saistību tiesības (angļu: law of obligations) ieviestas Latvijā ar Civillikumu, uz kura pamata vienai personai (parādniekam) ir jāizdara par labu otrai (kreditoram) zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Saistību tiesības regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos, to pārkāpumu sekas. Saskaņā ar Civillikumu 1401. pantu „Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai - kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība ”. Kā arī Saskaņā ar Civillikumu 1402. pantu „Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma ”. Jēdzienu „saistību tiesības” lieto divās nozīmēs: 1) tas ir tiesību normu kopums, kas regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos, pārkāpuma sekas (objektīvās tiesības); tās nosaka, ko drīkst vai nedrīkst darīt tiesisko attiecību dalībnieki, kas nodibina saistības, pilda vai pārkāpj tās, kā atrisināmi to starpā radušies strīdi; saistību tiesības objektīvā nozīmē ir praksē veidojamo attiecību juridisks pamats (Civillikuma 1401.-2400 pants); 2) tās tiesības, kas pēc darījuma vai uz cita pamata rodas konkrētai personai kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei (subjektīvās tiesības). Tiesiskās attiecības, kas rodas konkrētiem subjektiem pēc noslēgta tiesiska darījuma vai kā civiltiesiska pārkāpuma rezultāts. Tām atbilst attiecīgā parādnieka pienākumi. Tiesiskajā attiecībā ir divas puses: kreditors un parādnieks. Kreditoram ir tiesība prasīt un sagaidīt, ka parādnieks tam par labu izdarīs konkrētu darbību, kam ir mantiska vērtība. Parādniekam ir pienākums šo darbību izdarīt. Personu, kurai no saistības izriet kaut kādas mantiski nozīmīgas tiesības, sauc par kreditoru. Personu, kurai no saistībām izriet pienākums vai pienākumi, sauc par parādnieku. Saistība nevar pastāvēt tikai kā pienākums vai tikai kā tiesība. Saistība ir tiesiska attiecība, kurā vienai pusei ir tiesības, bet otrai pienākums.
