-
Kas ir filosofija?
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 2 | |
1. | Kas ir filozofija? | 3 |
1.2. | Meža filozofija | 4 |
2. | Kas ir daba? | 6 |
2.1. | Dabas vēsture | 6 |
Secinājumi | 11 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 12 |
Secinājumi
Autors secināja, ka
1. Cilvēks, ienākot dabā, vienmēr ir veidojis savu – cilvēka vidi, taču nekad nav spējis pilnībā saraut saites ar dabas dotajām iespējām. Viņš ir vienmēr mēģinājis civilizēt dabu, pārveidot to un vienmēr meklējis iespējas atgriezties pie dabas kā savas esības izejas punkta. Pilsētā šis dabiskā un civilizētā pretstatījums vienmēr ir bijis viskrasākais.
2. Mežs kā neatsverama dabas sastāvdaļa un kā nozīmīgs dabas resurss Latvijai un tās iedzīvotājiem ir bijis svarīgs visā pastāvēšanas vēsturē. Mūsdienās šī resursu nozīme arvien vairāk saistīta ar meža izmantošanas pieaugumu. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 45% ar mežu apklātas teritorijas, ap 450.gadu tie bija aptuveni 80-90%, ap 1700.gadu - 60%. Dažādos laikmetos cilvēks arvien vairāk un vairāk ir pakļāvis mežu savām vajadzībām, šādi pakāpeniski izmainot to par mākslīgu, intensīvi regulētu sistēmu, kura pilnībā pakļauta cilvēces iegribām. Mežs šādu aktivitāšu rezultātā ir zaudējis savas pašregulējošās un pašaizsardzības spējas, kas norāda, ka cilvēka intereses nesakrīt ar dabas likumiem vai arī mūsu zināšanas un griba ir par vāju, lai saglabātu šīs dabiskās vērtības.
3. Dabā ir nenovērtējama bagātība- augu valsts, kas sniedz neizsmeļamu barības, enerģijas un ārstniecības līdzekļu avotu.
…
Cilvēks ir dabas daļa- saprātīgākā daļa, kas apzinās sevi un savus uzdevumus. Daba un cilvēks ir vienoti, nešķirami, viņš veidojas un attīstās ciešā vienotībā ar dabu. Kas tad īsti ir daba? Daba ir dažādu augu un dzīvnieku, kā arī augsnes, ūdeņu un atmosfēras vienota, savstarpēji saistīta kopa. Cilvēks kā dabas sastāvdaļa patstāvīgi saskaras ar to. Cilvēka ietekme uz dabu sākusies jau sirmā senatnē. Būtībā visas cilvēces attīstības vēsture, pati cilvēka izcelšanās ir saistīta ar dabu. Dabā paliek arī cilvēka darbības sekas- gan labais, gan sliktais, ko cilvēks nodara dabai. Bieži ikdienas darba steigā ne vienmēr ievēro pienākumus pret dabu, tās bagātībām, skaistumu. Lai tā nenotiktu, ir nepieciešams izprast dabā noritošos procesus un likumsakarības, vērīgi raugoties apkārtnē, uzmanīgi ieklausoties tās ritmos. Diemžēl mūsu gadsimtā- tehnoloģijas gadsimtā esam atsvešināti, attālināti no dabas. Bieži daba, viss , kas tajā sastopams, tiek vērtēts pēc derīguma principiem.