Līdzīgs ir arī otrs autora darbs „Skrējiens pēc miljona”, kurš pievēršas akvareļa krāsu caurspīdības pētīšanai. Šajā darbā varēja saskatīt vēl smalkākus un vairāk akvareļa notecējumus no pašas augšas līdz apakšai. Darbā ir redzami smalku krāsu nianšu laukumi vēja izplosītu „ķesku” formās. "Vajadzīgs kaut kas iedarbīgāks, dinamiskāks nekā bilde, lai lauztu mūri mākslinieka un skatītāja starpā". Tā teicis pats autors, un šī ideja pierāda, ka nejaušs akvareļa triepiens ar pamatotu stāstu, kļūst par spēcīgu notikumu. Racionālā un iracionalā robežu balansēšana ir autora rokraksts, kas mani uzrunāja un veidoja skaistu akvareļu redzes ainavu.
Manuprāt, laikmetīgā māksla Latvijā noteikti nav mīts. Viss rosās un notiek, ir tikai jāmeklē izstādes un jābauda. Izstāde „ ... lai gadījums kļutu par notikumu...” bija lielisks piemērs, ka latvieši spēj un dara. Arī Aijas Zariņas darbi un Oļega Kuļika provokatīvā fotomāksla mani ļoti uzrunāja, bet manu recenziju izpelnījās emocijām un asociācijām bagātākie stāsti. Stāsti = notikumi = mākslas dabi. Izstāde kopumā likās ļoti baudāma, saprotama un bagātīga. Papildināju zināšanas gan vizuāli, gan informatīvi, jo pie katra darba , bija izlasāms garš apraksts par daiļradi un autora izstādīto darbu. Ja jādod vērtējums, tad izstādi no 5 zvaigznēm vērtēju uz 4,5.
…
