Vērtējums:
Publicēts: 22.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 1.
  • Referāts 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 2.
  • Referāts 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 3.
  • Referāts 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 4.
  • Referāts 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 5.
  • Referāts 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 6.
  • Referāts 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 7.
  • Referāts 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 8.
  • Referāts 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 9.
Darba fragmentsAizvērt

• Radioviļņu izplatīšanās ap Zemi;
• Kosmiskais radiostarojums, radioteleskopi;
• Ultraīsviļņi, TV, radiolokācija;
• Satelītsakari.

Radioviļņu izplatīšanās ap Zemi

Radioviļņu izplatīšanās ar process, kurā radioviļņu diapazona elektromagnētiskās svārstības pārvada no kāda telpas punkta uz citu punktu.
Radioviļņu izplatīšanās ātrums atmosfērā ļoti maz atšķiras no gaismas ātruma (3x108 m/s). Absorbcija maz izpaužas nejonizētā gaisā, atmosfēras jonizētās gāzes slāņi (jonosfēra) būtiski ietekmē radioviļņu izplatīšanos. Radioviļņu absorbcija samazinās, ja tie pārvietojas gar vadītāja virsmu (piem., virs jūras, upēm, gar dzelzceļa nevis virs sausas augsnes). Radioviļņiem izplatoties gar Zemes virsmu, viļņu enerģiju absorbē dažādi objekti – kalni, meži, pilsētas ēkas, it sevišķi – dzelzsbetona konstrukcijas, skārda jumti.
Homogēnā vidē radioviļņu izplatīšanās virziens ir nemainīgs, bet uz robežvirsmas starp vidēm ar atšķirīgu dielektrisko caurlaidību notiek radioviļņu laušana un atstarošana.
Radioviļņu difrakcija izpaužas kā to apliekšanās ap kalniem, lielām celtnēm u.c. Jo lielāks viļņa garums, jo stiprāk izpaužas difrakcija. Tāpēc aiz kalniem vai metāla iekārtām var veidoties nelielas vietējās klusuma zonas, kurās radioviļņi neieliecas.
Uztvērējantenā pa dažādiem ceļiem nonāk radioviļņi no izraudzītās stacijas, tie ir koherenti un notiek to interference. Rezultātā radiouztvērēja radītā skaņa sāk pulsēt, kļūstot gan skaļāka, gan klusāka. Pārklājoties dažādu radiostaciju viļņiem, rodas traucējumi, kas izpaužas kā svilpieni, dūkšana, pīkstēšana.
Virsmas radioviļņi – radioviļņi, kurus izstaro horizontālā virzienā un kuri izplatās gar Zemes virsmu zemākajos atmosfēras slāņos. Atkarībā no starojuma frekvences šie viļņi lielākā vai mazākā mērā apliec Zemes virsmu. Gan Zeme, gan dažādi objekti uz tās virsmas šos viļņus absorbē. Jo augstāka viļņu frekvence, jo intensīvāk tos absorbē.
Telpas viļņi – radioviļņi, kurus izstaro dažādos virzienos attiecībā pret Zemes virsmu. Labi iziet cauri vāji jonizētajiem zemākajiem atmosfēras slāņiem un nokļūst līdz augstākajiem jonizētajiem atmosfēras slāņiem, kur šie viļņi tiek lauzti.

Autora komentārsAtvērt
Atlants