Ja mēs aplūkojam kāda ir gatavības definīcija- prasmju un attieksmju vienība, kas nodrošina dzīves darbības mērķu sasniegšanu un vajadzību apmierināšanu- tad varētu izsecināt, kad gatavība saprast svešu kultūru, ir gatavība ar pozitīvu attieksmi un prasmēm pieņemt svešas kultūras tradīcijas, ticību, parašas un dzīves stilu.
Mūsu sabiedrībā ir sastopamas daudz svešas kultūras, tai starpā arī islams. Islams pašlaik ir viena no straujāk augošām reliģijām pasaulē. It īpaši strauji tā izplatās Āfrikā un Āzijā. Arī Eiropā ir daudz ieceļotāju, kuri seko islamam.
Lai varētu analizēt un spriest par šo gatavību, vēlos nedaudz iepazīstināt ar islamu un tā kultūru.
Islams ir jaunākā no pasaules reliģijām. Tās dibinātājs ir Muhameds (Muhammad), kurš dzīvoja no apmēram 580.(vai 570.) g. līdz 632.g. pēc Kristus. Islams radās tad, kad kristietība jau ilgāku laiku bija pastāvējusi un attīstījusies.
Muhameds uzskatīja, ka islams ir mūžīgs un ka vienīgais īstais Dievs- Allāhs- sūta savus praviešus, lai mācītu cilvēkiem dzīvot. Praviešu vidū ir Abraāms, Mozus, Jēzus un Muhameds, kas ir pēdējais no tiem. Pēc Muhameda praviešu vairs nebūs- nāks pastardiena, mirušo augšāmcelšanās un tiesa.…
