5. Kādas ir līzinga, faktoringa un franchaizinga līgumu īpatnības StKcT?
Starptautisko faktoringu regulē UNIDROIT KONVENCIJA (Otava, 1988.gada 28.maijs).
'Faktoringa līgums" nozīmē līgumu, kas noslēgts starp vienu pusi (piegādātāju) un otru pusi (starpnieku) un saskaņā ar kuru:
(a) piegādātājs cedē vai cedēs starpniekam prasījumus, kas izriet no preču pirkuma-pārdevuma līgumiem, kas noslēgti starp piegādātāju un tā klientiem (parādniekiem), izņemot tos, kuri pirkuši preces galvenokārt viņu pašu personīgajām, ģimenes vai mājsaimniecības vajadzībām,
(b) starpniekam ir jāveic vismaz divas no sekojošajām funkcijām:
- piegādātāja finansēšana, ietverot aizdevumus un avansa maksājumus,
- rēķinu apkalpošana attiecībā uz prasījumiem,
- prasījumu piedziņa,
- aizsardzība pret parādnieku maksājumu saistību nepildīšanu,
(c) paziņojums par cesiju ir jānodod parādniekiem.
Starp pusēm faktoringa līgumā:
(a) faktoringa līguma noteikums par esošo vai paredzamo prasījumu cedēšanu netiks padarīts par spēkā neesošu gadījumā, ja līgums nenorāda tos individuāli, ja līguma noslēgšanas laikā vai, kad tie rodas, tie var tikt identificēti līgumā.
(b) faktoringa līguma noteikums, ar kuru paredzamie prasījumi tiek cedēti, darbojas, lai nodotu prasījumus starpniekam tad, kad tie rodas, bez nepieciešamības veikt kādu jaunu nodošanas aktu.
…
