Vācija 19.gs. pirmajos gados atradās NapoleonaI jeb Francijas varā. Vācijā ritēja sīva cīņa par demokrātijas ieviešanu- tika atcelta dzimtbūšana, pieņemti pašvaldību noteikumi un īstenotas citas demokrātiskas reformas, pret ko cīnoties NapoleonsI darbīgākos vācus izsūtīja ārpus valsts. Demokrātisko elementu nepieciešamību ļoti stipri atbalstīja studenti, veicot virkni darbību, kas iespaidoja demokrātijas noliedzēju principus, graujot to prestižu.
Jaunu problēmu loku radīja 48.gada marta revolūcija, lai gan Vācijas valdnieki piekopa reakcionāru politiku, visās Vācijas daļās 40.gados bija manāma liberālisma un nacionālisma centienu pieaugšana. Uzplaukstošās rūpniecības un tirdzniecības pārstāvji labi apzinājās, ka lielāka brīvība un atsevišķo Vācijas valstiņu ciešāka apvienība var lielā mērā celt viņu saimniecisko labklājību.…
