Tomēr dabiskai tiesību teorijai ir arī savi plusi un mīnusi. Teorijas plusi ir tādi,ka viņai ir bijusi liela loma pareizdomāšanas atbrīvošanā,dabiskā tiesību teorija darbojās kā sava veida perfektās tiesības,kuras izriet no cilvēka dabas,kurai nepieciešams sekot, un dabiskās tiesības ir par pamatu pozitīvajām tiesībām. Savukārt dabiskās teorijas mīnusi ir tādi, ka šīs teorijas vēsturiskā virziena trūkums ir divpusēja daba,kas nozīme, ka īstām tiesībām tiek uzskatītas ideālās tiesības, neuzrādot nekādu saikni starp tiesībām un reālā pasaulē valdošo kārtību vai nekārtību. Kopējais trūkums modernajam un vēsturiskajam dabisko tiesību virzieniem – trūkst reālas saiknes starp ‘’vajadzētu būt’’ un ‘’ir’’. Cilvēces doma vienmēr ir mēģinājusi pozitīvajām, valdnieku radītajām, tiesībām pretstatīt ideālas tiesības, kuras savu autoritāti iegūst, tikai balstoties uz cilvēka saprātu, taisnīgumu un sirdsapziņu. Kā arī dabiskā tiesību teorija nav piemērojama Tuvajiem Austrumiem, jo tā ir pretrunā ar vienu no islāma pilāriem „ticība predestinācijai”.…
