Tiesības sāka veidoties līdz ar pirmajām valstīm un izgājušas ilgu pastāvēšanas laiku. Dažādu tiesību sistēmu salīdzināšana ir tik pat sena, kā pati tiesību zinātne.
Aristoteļa traktāta par pamatā ir 153 grieķu un barbaru pilsētu konstitūciju salīdzinājums. Leģenda vēsta, ka 12 tabulu likumi Romā esot sastādīti tikai pēc rūpīgas senās Grieķijas likumu izpētes un salīdzināšanas. Viduslaikos notika kanonisko un romiešu tiesību salīdzināšana, vai attiecīgi Anglijā XVI. gadsimtā tika plaši diskutēts par sasniegumiem gan kanoniskajās, gan vispārējās tiesības.
Šodien pasaulē ikvienai valstij ir sava tiesību sistēma. Ir arī gadījumi, kad atsevišķas tiesību sistēmas ir arī dažiem nevalstiskiem veidojumiem, kā piemērām, kanoniskās tiesības, musulmaņu tiesības, indusu tiesības, jūdu tiesības. Tāpat eksistē arī starpvalstu un starptautiskās tirdzniecības attiecības.
Jebkuru valstu nacionālo tiesību sistēmas lielākā vai mazākā mērā ir atšķirīgas. To nosaka vēsturiskie, sociālekonomiskie, politiskie apstākļi, iedzīvotāju uzskati, reliģija, dzīves veids, valsts iekārta un pārvaldes režīms. Taču šādi apstākļi var būt radniecīgi konkrētam reģionam, valstu grupai. Rezultātā var veidoties arī radnieciski nacionālo tiesību sistēmu kopas. Tādas tiesību sistēmu kopas sauc par tiesību lokiem (saimēm). …
