Sociālā dienesta palīdzība ilgstošajiem bezdarbniekiem
Referātā sākotnējais mērķis bija apskatīt Baložu pilsētas domes sociālā dienesta palīdzību ilgstošajiem bezdarbniekiem, taču griežoties sociālajā dienestā atklājās, ka Baložu pilsētas sociālajā dienestā kā ilgstošie bezdarbnieki ir reģistrēti tikai četri cilvēki. Tādēļ tika nolemts papildus apskatīt kāda palīdzība tiek sniegta trūcīgajām ģimenēm.
Tā kā ilgstošie bezdarbnieki ir viena no lielākajām sociālās atstumtības riska grupām tiem ir svarīgi sniegt palīdzību, kas veicinātu to atgriešanos darbā. Lai šiem cilvēkiem varētu veiksmīgi palīdzēt ir svarīgi noskaidrot bezdarba cēloni.
Aplūkojot Baložu gadījumu redzam, ka šie četri cilvēki visi ir vīrieši, no kuriem trīs ietilpst pirmspensijas vecuma grupā (55-64 gadi), bet vienam ir 52 gadi. Šiem cilvēkiem ir ļoti sliktas latviešu valodas zināšanas, kas samazina iespēju tiem konkurēt darba tirgū. Sociālais dienests sadarbojoties ar Valsts Nodarbinātības dienestu tiem piedāvāja apgūt latviešu valodu, bet šie cilvēki nevēlējās izmantot šādu iespēju. Tad tika pieņemts lēmums valodas apmācību noteikt kā obligāto līdzdarbības pasākumu, bet novērtējot šo cilvēku attieksmi pret šādu ieceri tā tika noraidīta.
Ņemot vērā, ka trīs no šiem cilvēkiem ir bez darba jau četrus gadus un viens jau sešus gadus, tiem ir zudusi ticība, ka vēl ir iespējams kaut ko mainīt savā stāvoklī. Tādēļ tie pret pārkvalificēšanas iespējām izturas noraidoši uzskatot, ka viņi jau savu dzīvi ir nodzīvojuši un pārāk vēlu ir kaut ko mainīt. Šādos apstākļos šiem cilvēkiem ir ļoti zems pašvērtējums un tādējādi vēl vairāk palielinās to atstumtība. Protams, ka tas veicina dažādu asociālu parādību tādu kā alkoholisms, noziedzība utt.
…
