-
Romēns Garī "Visa dzīve priekšā"
4. Domāšanas virziens, kuru pārstāv autors
Manuprāt, „Visa dzīve priekšā” ir stāsts par dzīvi un par to, ko nozīmē būt cilvēkam. Tā ir grāmata par mīlestību un tās trūkumu. Uzskatu, ka autora doma ir vērsta uz cilvēka dzīves jēgu un galvenajām vērtībām dzīvē – ne velti grāmata viscaur ir pieblīvēta ar tādiem domu graudiem, kā, piemēram,- „(..) es bieži esmu ievērojis, ka cilvēki iemanās ticēt tam, ko runā, tas viņiem ir vajadzīgs, lai dzīvotu,”, „(..) es biju tik laimīgs, ka gribēju mirt, jo laimi vajag ķert, kamēr ir izdevība,”, vai arī „(..) dzīve nav domāta kuram katram,”. Manuprāt, ar šo darbu autors vēlējies pateikt, ka dzīve nav vis paradīze Zemes virsū, bet gan īsta elle, kurā katrs cilvēks ķepurojas kā māk – gluži instinktīvi cenšas izdzīvot mūsdienu ļaunajā pasaulē, kur no visām pusēm uzglūn briesmas, taču tai pašā laikā vēlas atgādināt, ka mīlestība pastāv, un ne tikai mīlestība starp vīrieti un sievieti, bet arī patiesa un skaista cilvēkmīlestība, kas, manuprāt, ir vissvarīgākā šajā pasaulē.
…
3. Sižeta apraksts Romāns „Visa dzīve priekšā” ir stāsts par četrpadsmit gadīgu bāreni, arābu zēnu Muhamedu, sauktu par Momo, un viņa aizbildnes – 65 gadus vecas, neticami resnas ebrejietes, savstarpējajām attiecībām un patiesi nesavtīgu mīlestību vienam pret otru. Rozas kundze ir izbijusi prostitūta un vecumdienās pelna naudu iztikai, uzņemot pie sevis prostitūtu dzemdētus bērnus un rūpējoties par tiem. Sākotnēji Muhameds, kā jau bārenis, sapņo un cer reiz satikt savus vecākus, tādēļ cenšas pievērst viņu uzmanību, nokārtojoties istabā uz grīdas, izmetot 500 franku notekcaurulē un darot citas muļķīgas lietas. Taču mīlestību pret Rozas kundzi Momo sāk apjaust līdz ar viņas veselības pasliktināšanos. Zēns rūpējas par slimo sievieti līdz pat tās nāves stundai, nepieļaudams viņas ievietošanu slimnīcā, kur Rozas kundze vismazāk vēlētos pavadīt savas pēdējās dzīves dienas.
