Instinktu teorijas pārstāvis Freids (S. Freud) uzskatīja, ka cilvēka agresijas avots ir instinkts jeb tā saucamais „nāves instinkts”, kas pārnes nāves tieksmi uz ārpusi. Vēl viens pētnieks Lorencs (K. Lorenz), pētot dzīvniekus, aplūkoja agresiju kā adaptētu uzvedību. Pēc viņa domām, dzīvnieku un cilvēku organismā jāuzkrājas sava veida agresīvās tieksmes enerģijai, kas uzkrājas līdz brīdim, kad kāds kairinošs līdzeklis vai apstāklis sekmēs agresijas izpausmi. Piemēram, daža veida dzīvnieki agresīvi izturas, kad viņu teritorijā iebrien kāds cits dzīvnieks. Taču abi autori uzskata, ka agresijai ir instinktīva daba. Pēc pētnieku domām, ja agresija neatrod izeju, tā uzkrājas līdz brīdim, kad izlaužas ārpus. (Ina Vorobjova)
Instinktu teorijas ir senākās no agresijas teorijām. Pirmais tādu izvirzīja Zigmunds Freids, pieņemot, ka agresivitāte ir viena no cilvēka neapzinātajām pamatdziņām. Vēlāk Freids izvirzīja ideju par nāves instinktu - Tanatosu, virzību uz nāvi un tendenci atgriezties neorganiskā stāvoklī. Ar to saistītā enerģija pastāvīgi tiek vērsta uz āru, lai izsargātos no indivīda pašiznīcināšanās. Freids uzskatīja, ka agresīva uzvedība atbrīvo cilvēku no šīs enerģijas radītās spriedzes.…
