Pēc pamatīgas nosalšanas un izmirkšanas lietū, ienākot mājīgā telpā un saņemot ar smaidu pasniegtu siltu tēju...aptverot krūzi ar plaukstām un sajūtot ieplūstošo siltumu – sajutu atskārsmi par to, cik reizēm maz vajag cilvēkam, lai rastos patiess prieks un patīkams miers, ko varētu nosaukt par...varbūt par laimes sajūtu?
