Agrāk valsti pazina ar nosaukumu Nīderlandes Gviāna. Surinamā ir trīs ģeogrāfiski atšķirīgi rajoni: šauras un vietām purvainas piekrastes zemienes, neliels plato, ko aizņem savannas zālāji un skrajmeži, un plašas biezu tropisko lietusmežu joslas. Lietusmeži klāj 90 % valsts teritorijas, un tos caurvij tikai daži ceļi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Gajānas un Franču Gviānas Surinamas teritorijā ir vairāki lieli ezeri. Šeit, uz dienvidiem no Brokopondo, atrodas arī Dienvidamerikas lielākais mākslīgais ezers – ūdenskrātuve pie hidroelektrostacijas. Pavisam neliela ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība. Galvenā augkopības kultūra ir rīss. Vietā, kur mūsdienās Surinamas upes krastos atrodas galvaspilsēta Paramaribo, angļi 1651. gadā nodibināja koloniju. Sākotnēji šo teritoriju kolonizēja briti, kuri to 1667. gadā Lielbritānija un Nīderlande samainīja savus Amerikas īpašumus: Lielbritānija atdeva Surinamu pret Jauno Amsterdamu, kas šodien pazīstama kā Ņujorka ASV. Darbam plantācijās holandieši ieveda vergus ne tikai no Āfrikas, bet arī no daudziem Āzijas rajoniem.…
