Vēdu reliģija, hinduisms.
Realizētāji – ārieši, ieceļotāji, kas ap 15.gs.p.m.ē. no ziemeļu puses ienāca Indijas teritorijā. Ap 6.gs.p.m.ē, kad sevi pieteica budisms un džainisms, uz vēdu bāzes organizētā reliģija ieguva nosaukumu “hinduisms”.
Svētie raksti – Vēdas (Rigvēda, Samavēda, Jadžurvēda un Atharavavēda). Sarakstītas sanskritā. Vēdas atspoguļo indoāriešu garīgo pieredzi. Vēdiskajā literatūrā ietvertas arī upanišadas un brāhmanas – priesteru un gudro skaidrojumi.
Politeisms, monoteisms iezīmes. Vēdiskajā reliģijā Dievu un dievību ļoti daudz (Vāju-vēja dievs) Sūrja-saules dievs, Indra-pērkona dievs, Agni-uguns dievs). Hinduisma periodā par nozīmīgākajiem izvirzās trīsvienīgais Brāhma- pasaules radītājs, Višnu – pasaules uzturētājs un Šiva – pasaules postītājs, tā iezīmējot monoteistiskos priekšstatus. Pārējie - radītie dievi, kuru uzdevums – uzturēt lielo pasaules kārtību – Ritu.
Cilvēku izcelšanās. No pirmcilvēka Purušas, ko, sacērtot gabalos, upurē dieviem. No mutes – brāhmaņi (priesteri), no rokām kšatriji (karotāji, valdnieki), no gurniem vaišjas ( zemkopji, tirgotāji),no pēdām šūdras
(zemākā kārta). Te atspoguļojas priekšstati par sabiedrības sociālās hierarhijas sistēmu.
Hinduisma būtība. Palīdz cilvēkam atbildēt uz vitāli svarīgiem jautājumiem par savu lomu šajā tik mainīgajā pasaule, par dzīves mērķiem un iespējām tos sasniegt.…
