Aīdas sižeta autors bija pazīstamais franču ēģiptologs Ogists Eduards Marieti. Viņš izmantoja senā papirusā saglabājušos leģendu, kuru pats arī atšifrēja. Unikālajā dokumentā aprakstītie notikumi attiecas uz to laika posmu, kas Senās Ēģiptes faraoni cīnījās pret Nūbiju (Etiopiju). Marieti atstāstīto notikumu prozā uzrakstīja franču rakstnieks Kamils de Lokls, bet libretu dzejā itāļu valodā sacerēja Antonio Gislanconi. 1868.gadā, gatavojoties Suecas kanāla atklāšanas svinībām, Ēģiptes valdība piedāvāja Džuzepem Verdi uzrakstīt operu ar ēģiptiešu nacionālo sižetu.…
recenzija par Aīda operu AĪDA Aīdas sižeta autors bija pazīstamais franču ēģiptologs Ogists Eduards Marieti. Viņš izmantoja senā papirusā saglabājušos leģendu, kuru pats arī atšifrēja. Unikālajā dokumentā aprakstītie notikumi attiecas uz to laika posmu, kas Senās Ēģiptes faraoni cīnījās pret Nūbiju (Etiopiju). Marieti atstāstīto notikumu prozā uzrakstīja franču rakstnieks Kamils de Lokls, bet libretu dzejā itāļu valodā sacerēja Antonio Gislanconi. 1868.gadā, gatavojoties Suecas kanāla atklāšanas svinībām, Ēģiptes valdība piedāvāja Džuzepem Verdi uzrakstīt operu ar ēģiptiešu nacionālo sižetu. Šo negaidīto piedāvājumu Dž.Verdi toreiz noraidīja. Tomēr 1870.gadā iepazinies ar Aīdas sižetu, viņš ieinteresējās par šo tēmu un deva savu piekrišanu operas komponēšanai. Aīda tapa piecos mēnešos. Aīda ir kaislīga himna jaunībai, tā ir poēma par mīlu. Aīdas pirmizrāde notika 1871.gada 24.decembrī Kairā, bet nākamā gada 8.februārī – Milānā, kur izrādi diriģēja pats komponists. Abi uzvedumi piedzīvoja triumfālus panākumus. Aīdas sižets ir patiess kā pati dzīve. Dzīve, kuras gaitu vada negrozāms liktenis. Dzīve, kas ar katru dienu kļūst aizvien īsāka, sadedzina mūs un tuvina nāvei. Tai nāvei, kura sagaida Radamesu un mazo, kaislīgi mīlošo etiopiešu princesi Aīdu, nāvei, kura beidzot atbrīvo no dzīves.
