Par mācību procesu tiek uzskatīta īpaši organizēta skolotāja un skolēnu mijiedarbība, kuras rezultātā notiek skolēna personības pilnveide un pieredzes bagātināšanās. Turklāt, par mācīšanos tiek uzskatīts apzināts un mērķtiecīgs individuālās izziņas process. Taču runājot par sociālās iemācīšanās modeli, manuprāt, šie skaidrojumi būtu jāpapildina, jo mēs mācamies arī, vērodami citus savā sociālajā vidē. Mēs iegūstam zināšanas, iemaņas, attieksmes un kultūrvidei atbilstošu uzvedību efektīvāk un ar retākām kļūmēm, ja vērojam savu vecāku, draugu un skolotāju uzvedību un tās sekas. Proti, mācīšanās notiek arī neapzināti.
Ja bērnībā jums uzdāvina lelli vai hokeja nūju, jūs droši vien to saņemat aiz pareizā gala un jau no sākuma turējāt tā, kā mātes tur savus bērnus vai hokejists hokeja nūju. Ja esat aizgājis uz svinīgām vakariņām, kurās uz galda ir daudz karošu un dakšiņu, jūs droši vien pagaidīsiet, līdz kāds pieredzējušāks cilvēks pirmais sāks ēst, un tad atdarināsiet viņa uzvedību šie piemēri rāda cik atkarīgi mēs esam no vērotājmācīšanās. Uzvedības modeļi – mātes, hokejisti, sabiedriskās etiķetes zinātāji – vada mūsu rīcību. Un, tā kā mūsu vērojumi mūsu uzvedību, mēs no tiem mācāmies.…
