Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Zemgales novada tautas tērps', 1.
  • Referāts 'Zemgales novada tautas tērps', 2.
  • Referāts 'Zemgales novada tautas tērps', 3.
  • Referāts 'Zemgales novada tautas tērps', 4.
  • Referāts 'Zemgales novada tautas tērps', 5.
  • Referāts 'Zemgales novada tautas tērps', 6.
  • Referāts 'Zemgales novada tautas tērps', 7.
  • Referāts 'Zemgales novada tautas tērps', 8.
  • Referāts 'Zemgales novada tautas tērps', 9.
  • Referāts 'Zemgales novada tautas tērps', 10.
  • Referāts 'Zemgales novada tautas tērps', 11.
  • Referāts 'Zemgales novada tautas tērps', 12.
  • Referāts 'Zemgales novada tautas tērps', 13.
Darba fragmentsAizvērt

Sieviešu tautas tērps
Jaunavu un sievu galvassegas ir atšķirīgas, un to nēsāšanu noteica attiecīgā laikmeta tradīcijas.
Viena no senākajām precēto sievu galvassegām ir galvas auts. Galvas auts ir balts, dvielim līdzīgs, rakstos austs linu audekla gabals ar mežģīnēm vai bārkstīm galos. Kopā ar galvas autu un lakatiņu valkāts pārpieris. Pārpieris darināts no balta linu auduma un rotāts ar uzšuvumu. Rotājuma ornaments un kompozīcija līdzīga krekla rakstiem. Zemgalē tas parasti rotāts ar cauro vīli un vienvirziena izvilkuma rakstiem.
Sievu cepures iedala pēc formas: apaļas, torņa, oderētās.
Apaļās izšūtās cepures - redzamas jau 16.gs. zemniecēm.
Torņa cepures - mices, aubes bija dažādas formas. Šādas formas cepures tikai ar nelielām niansēm rotājumos praktiski nēsāja visā Latvijā.
Zemgalē sievu galvas rota bija lina vai tilla darinātas apaļas aubes ar krokotu malu. Tām apkārt sēja lentveidā salocītu lakatiņu ar mezgliņu priekšā.
Oderētās cepures - Latvijā bija salīdzinoši līdzīgas. Tās bija apaļas, cieši piegulošas galvai, šūtas pēc speciāli veidotas piegrieztnes no četriem gabaliem, lai nosegtu ausis.
Vasaras cepurēm padrēbei lietoja linu audumu. Ziemas cepuru siltināšanai izmantoja vatējumu vai jērādiņu, ar kuru nereti izrotāja arī cepures malu.
No seniem laikiem neprecētās meitas no precētām atšķīrās ar galvassegām - vainagiem.
Senākais vainagu veids Latvijas teritorijā ir metāla vainagi .Senākie ir spirālīšu vainagi ar piekariņiem.
Jau vairākus gadsimtus savā formā un materiālā nemainīgs ir spangu vainags. Pamats metāla vainagiem veidots no krijas vai papes un pārvilkts ar sarkanu vai zaļu vilnas audumu. Audumam piestiprināta plāna misiņa stīpiņa, kas ir gluda un kam no kreisās puses iespiests raksts. Spangu vainagiem stīpiņai gar abām malām novietotas metāla ripiņas - spangas. Dodoties ceļā, metāla vainagu pārsēja ar lakatiņu. Svinīgos gadījumos vainagam mugurpusē piestiprināja krāsainas lentes.
Zīļu vainagi - zīlēm rotāti vainagi. Pamatā tā bija līgavu galvas rota. Zīļu vainagi bija dārgi, tos mātes glabāja meitām.

Autora komentārsAtvērt
Atlants